Stress

Stress varētu būt definējams kā sajūtas, kad esi nokļuvis zem kāda neparasta patoloģiska spiediena. Pastāv ļoti daudz un dažādas situācijas, kas var izraisīt stresu. Visbiežāk tās ir saistītas ar darbu, naudu un attiecībām starp partneri, ģimeni, bērniem. Stress var izraisīt vai nu lielu apvērsumu dzīvē, kā, piemēram, šķiršanās, bezdarbs, pārvākšanās, smags cilvēku zaudējums, vai arī virkne ar nelieliem kairinājumiem, kā nenovērtēšana darbā vai nesaskaņu veidošanās ar grūti audzināmiem bērniem. Dažreiz stresam nav acīmredzami cēloņi. Stress, kas saistīts ar pieredzi, kas ir ārpus normālām parādībām, kā ļaunprātīga izmantošana vai spīdzināšana, var izraisīt pēc-traumatisko stresa sindromu.

Dažas stresa situācijas var būt arī pozitīvas. Pētījumi rāda, ka vidējais stresa līmenis ļauj mums pārveidot savu dzīvi labākā pozīcijā. Tas veicina mums iedrošinājumu cīnīties tālāk, un uzmundrina doties uz jaunām darba intervijām vai publisko izteikšanos. Stresa situācijas var būt uzmundrinošas un daži cilvēki pārdzīvo satraukumu, piemēram, pie sporta sacīkšu sākšanās vai augsta riska situācijās. Taču jāatceras, ka stress ir veselīgs tikai tad, ja tam ir neilgs mūžs. Pārmērīgs vai ilgstošs stress var izraisīt veselības problēmas, saslimšanas ar dažādām slimībām un emocionālu izsmelšanu. Aizejot uz galējībām, stress var arī nogalināt.

Galvenie stresa simptomi
Fizikālās izmaiņas – tu vari sākt izjust galvassāpes, sliktu dūšu, gremošanas traucējumus. Elpošana var palikt ātrāka, sirds ritms ātrāks, izteikta svīšana un sāpes. Ilgā termiņā dzīvojot ar stresu, var piedzīvot sirdslēkmi un insultu. Stress var izraisīt adrenalīna paaugstināšanos, kas palielina sirdsdarbību. Samazināta asins plūsma var izraisīt kuņģa darbības traucējumus. Skatoties kopā, stress stipri novājina cilvēka imūnsistēmu.
Emocionālās izmaiņas – cilvēkam stresa procesā var rasties dažādākās izjūtas, tostarp, trauksme, bailes, dusmas, vilšanās, depresija. Šīs sajūtas viena otru baro un var radīt fiziskus simptomus, liekot justies vēl sliktāk.
Uzvedības izmaiņas –  Tās var būt izmaiņas arī seksuālajā dzīvē. Pat, ja iepriekš esi bijis pieklājīgi audzināts, stresa klātbūtnē var pēkšņi parādīties mutiskā un fiziskā agresivitāte. (lasīt tālāk)

Kas cieš no stresa?
Stress var ietekmēt ikvienu cilvēku, neskatoties cik vecs, jauns, vesels, nobriedis viņš ir. Stresa cēloņi atšķiras starp indivīdiem, sākot ar darbu saistītu stresu, mājas atmosfēras stresu, sociālo stresu un vairākām citām spiedienu kombinācijām. Stress ietekmē cilvēkus dažādos veidos. Daži cilvēki, šķiet, ir vairāk ietekmēti kā citi. Nesenais globālais pētījums liecina, ka stress ir jūtams visā pasaulē, kā arī tas skar sievietes un vīriešus atšķirīgā veidā. Aptaujājot 30 tūkstošus respondentu vecumā no 13 līdz 65 gadiem, 30 dažādās valstīs tika iegūti secinājumi:
Sievietes, kuras strādā pilnu darba laiku un kurām ir bērni, kuri ir jaunāki par 13 gadiem – visbiežāk piedzīvo stresu.
Gandrīz katra ceturtā sieviete, kura strādā pilnu darba laiku un viņai ir bērns jaunāks par 13 gadiem, piedzīvo stresu gandrīz katru dienu.

Globāli, 23% sievietes un 19% vīrieši jūtas pārāk stresa pārņemtie

Kā var novērst stresu?
Nozīmīgs solis cīņā ar stresu ir saprast, ka tas izraisa daudzas citas problēmas. Ir jāprot atšķirt īstie sindromi, kāpēc tieši naktīs nenāk miegs vai jūties aizkaitināts darbā. Neignorē fiziskos brīdinājumus, piemēram, saspringtos muskuļus, nogurumu, galvassāpes un migrēnu. Novērs savu ikdienas stresu ar pastaigām pa svaigu gaisu vai meditēšanu.

Paldies par visu – GetEuro.lt